Unikālais Monako GP: No kalendāra varētu izņemt, taču bez tā tomēr nevar

Sacīkstes Monako tiek rīkotas kopš 1929. gada, un, lai gan spēkrati ir kļuvuši daudzkārt jaudīgāki, tās šaurajā trasē joprojām joprojām tiek aizvadītas sacīkstes. Pat neskatoties uz to, ka sacīkšu ziņā tas nav nekas aizraujošs.

Kad pirms 95 gadiem Monako trasē pirmo reizi notika sacensības, žurnāls La Vie Automobile rakstīja: ”Jebkurš sevi cienošs sacīkšu organizators noklātu visu trasi ar “bīstami” ceļazīmēm, uzstādot tās pa kreisi un pa labi.

Ja palūgtu dažiem sacīkšu faniem aprakstīt ceļu gar Vidusjūras piekrasti, vari būt drošs, ka frāze “nulles apdzīšanas iespēja” tiks pieminēta pirmajos trīs teikumos. Dāsnāks kritiķis, iespējams, aprobežotos ar “maz apdzīšanas iespēju”.

Startē pirmais, finišē pirmais

Lai Monako uzvarētu kāds cits, nevis pilots no labākās starta pozīcijas – kā tas ir noticis 13 no pēdējiem 20 gadījumiem – konkrētajam pilotam ir vai nu jākļūdās, jālīst lietum, vai arī komandai jāīsteno labi pārdomāta pitstopa taktika.

Tomēr šie fakti nekad nav apšaubījuši Monako GP iekļaušanu F1 kalendārā. Taču gadu desmitiem ir tikuši apspriesti dažādi varianti, kā trasi padarīt garāku/interesantāku – piemēram, pagarināt trasi pa kreisi pirms slavenā tuneļa, izmantojot tur esošo pludmales posmu.

Bet, tā kā nav garantijas, ka tas dos lielākas izredzes uz apdzīšanu, F1, nemaz nerunājot par sacīkšu organizatoriem, neuzdrošinās veikt šādu ieguldījumu. Turklāt pilsētā, kas saspiesta tikai 4 kvadrātkilometros, tas noteikti nav vieglākais uzdevums.

Nevar pārspēt naftas naudu

Runājot par naudu, arī tā ir problēma Monako. Piemēram, par dalību sacensību kalendārā viņi maksā ievērojami mazāk nekā citi. Lai gan precīzi skaitļi netiek izpausti, tiek runāts par 18-20 miljoniem eiro pretstatā Saūda Arābijas vai Kataras piedāvātajiem 50 miljoniem.

Tāpat tur nav iespējams piesaistīt pārāk lielas pūļu masas. Kamēr, piemēram, Moncas trase sacensību nedēļas nogalē var uzņemt līdz 400 000 cilvēku, Monako dienas ierobežojums ir strikti 27 000 vietas trūkuma dēļ. Tāpat 7000 no skatītājiem ir jāsamierinās ar stāvvietām.

“Domāju, ka, ja Monako būtu mērķtiecīgs sezonas posms un viņi vērstosp pie F1 ar stāstu: “Mēs jums maksājam vismazāk no visām trasēm un, ja braukšana šeit nozīmē arī apdzīšanas neesamību”, viņi nekad netiktu pievienoti kalendāram”, sacīja Red Bull komandas vadītājs Kristians Horners.

Tomēr viņš arī piebilda: “Monako mūsu plānā ir tās prestiža un vēstures dēļ. Tas ir tā, kā tas ir!”.

Prestižs ir svarīgs

Tie 27 000, kas uz vietas vēro Monako sacīkstes, nav vienkārši fani, bet gan ārkārtīgi bagāti biznesmeņi, kuri ir gatavi maksāt simtiem tūkstošu eiro par iespēju izbaudīt svētdienas sacensības no savas luksusa jahtas klāja.

Tas ir arī iemesls, kāpēc Monako trasē redzam sponsorus, kurus citādi F1 neinteresē: piemēram, pulksteņu zīmolu Tag Heuer, kas ir arī F1 sērijas oficiālā pulksteņu partnera Rolex galvenais sāncensis.

Taču, ņemot vērā pēdējo gadu panākumus ASV posmos – galvenokārt Lasvegasā, bet arī Maiami, tā nozīme sāk mainīties. Jo arī tur trase var piesaistīt uzņēmējus un slavenības, bet vienkārši daudzkārt vairāk.

Līdz ar to Monako GP liktenis F1 ir nonācis zem jautājuma zīmes. Pērn par F1 atbildīgā Liberty Media ar tur vadošajiem vīriem noslēdza trīs gadu līgumu, bet kas notiks pēc 2025. gada, šobrīd nav zināms.

Monakieši, īpaši Ferrari pilots Šarls Leklērs, protams, ir ieinteresēti leģendārās ielu trases saglabāšanā F1 kalendārā, taču laikā, kad viss arvien vairāk mērāms naudā, viņiem būs grūti konkurēt ar pārējiem.

Nevar atbrīvoties no vēstures

Taču šajā brīdī viņiem palīgā var nākt tie paši piloti, kuri lamā trasi par tās garlaicību un mazajām apdzīšanas iespējām. Kā trāpīgi teica trīskārtējais pasaules čempions Nelsons Pikē: sacīkstes Monako ir kā braukt ar velosipēdu savā viesistabā, taču uzvara šeit ir divreiz lielāka nekā jebkur citur.

Turklāt sacīkšu pasaulē joprojām pastāv tik prestižs sasniegums kā Trīskāršais kronis (Triple Crown of Motorsport). Un, lai to nopelnītu, ir jāuzvar Monako. Papildus uzvarai F1 sērijas prestižākajā GP, “Triple Crown” ir nepieciešama arī Indianapolisas “500” trofeja Indycar sērijā un uzvara Lemānas 24 stundu izturības sacīkstēs.

Vēsturē ir bijuši tikai 19 piloti, kuri ir startējuši visās trīs sērijās, un vienīgais, kurš sasniedzis šo varoņdarbu, ir divkārtējais F1 pasaules čempions Greiems Hils. Brits uzvarēja Monako 1963., 1964., 1965., 1968. un 1969. gadā, indy 500 1966. gadā un Lemānā 1972. gadā.

No aktīvajiem pilotiem pa diviem triumfiem ir Huanam Pablo Montoijam un Fernando Alonso. Pirmajam pietrūkst uzvaras Lemānā, bet otrajam Indianapolisas 500, kas nozīmē, ka šis saraksts šajā nedēļas nogalē netiks pagarināts.

Šī gada Monako GP sāksies svētdien, pulksten 16:00 pēc Latvijas laika.