Uz kurieni dodas ripa?

Hokejs, iespējams, ir visgrūtāk apgūstamais komandu sporta veids. Vien padomā par to… Iedomājies ideālo hokejistu. Ātrs un spēcīgs. Ledusskapja izmērā, bet apveltīts ar dejotāja veiklību. Ievērojama roku-acu koordinācija apvienojumā ar priekšzīmīgām iemaņām ar nūju. Lielisks slidotājs ar nevainojamu līdzsvaru.

Viņš stāv nekustīgi kreisajā malā, viens pret vienu ar aizsargu. No kreisās acs kaktiņa viņš pamana komandas biedru, kurš atrod brīvu vietu aiz vārtiem. Ripa tiek piespēlēta, un kamera seko tai uz otru laukuma pusi. To dara arī aizsardzība. Bet ne viņš. Viņš iezogas aiz pretinieku vārtiem, kas vēlāk tiks nodēvēts par viņa biroju, un atgūst ripu. Divi īsi soļi un vienu “backhand” vēlāk ripa tiek raidīta vārtos.

1979. gada 14. oktobris, Edmonton Oilers pret Vancouver Canucks. Vārtus sargāja Glens Hanlons, vārtu guva – Veins Greckis. Tas viņam bija pirmais no neskaitāmajiem NHL vārtu guvumiem. Tomēŗ hokeja vēsturē ir bijuši labāki, tīrāki punktu guvēji, pat tajā pašā laikmetā. Galu galā tā bija Grecka kopējā spēle, kas padarīja viņu par universālu etalonu, ar kuru joprojām tiek salīdzināts ikviens hokejists.

Daudz ko ir iespējams iemācīties. Saka, ka prakse padara perfektu. Smags darbs pārspēj talantu vairumā gadījumu, taču, lai būtu visu laiku labākais, ir jābūt simbiozei – izkoptam talantam arī ir smagi jāstrādā. Greckis nekad nav bijis izcils fiziskais paraugs, kas dzimis, lai spēlētu hokeju – viņa puiciskais šarms atbilda viņa pieticīgajam augumam. Daudzi domāja, ka viņš ir pārāk mazs, lai spīdētu uz ledus.

Taču viņa prasmes tika pilnveidotas Brantfordā, Ontario, kur viņa tēvs Valters — talantīgs spēlētājs, kuram tomēr neizdevās izlauzties, jo arī viņš bija pārāk viegls — uzcēla slidotavu savā pagalmā. Veins un viņa brāļi Kīts, Glens un Brents, kā arī viņu draugi tieši tur iemācījās spēlēt hokeju. Pusgadsimtu vēlāk tikai viens no brāļiem ir pazīstams visā pasaulē. Tev ir jābūt īpašam, lai būtu īpašs.

Greckis

Veins vienkārši domāja un spēlēja savādāk. Tolaik hokejs bija fiziskāks, taču Greckis bija iemācījies izvairīties no lielajiem ļaunajiem vilkiem, kas mēģināja viņu satvert vai pavilkt. Tas viss bija saistīts ar situāciju paredzēšanu un uztveri, par instinktu, kas notiks tālāk, nevis par to, kas notiek šobrīd.

“Slido tur, kur ripa dodas, nevis tur, kur tā ir bijusi”, iespējams, ir slavenākais viņa tēva Valtera padoms. Veins galu galā kļuva plaši pazīstams ar spēles lasīšanu un spēju improvizēt, pastāvīgi analizējot spēli darbībā. Pārējie spēlēja hokeju, bet viņš – šahu uz ledus.

Kad pretinieki mēģināja iejaukties, lai samazinātu viņa rezultatīvo piespēļu skaitu, Greckis vienkārši sāka vairāk šaut pa vārtiem – un 1981./1982. gada sezonā viņš guva vēl iepriekš nepieredzētus 92 vārtus, izpildot tikai 369 sitienus, kas joprojām ir NHL rekords. Šajā gadsimtā augstākā atzīme 65 vārti, kurus Aleksandrs Ovečkins guva 2007./2008. gada sezonā.

Pat ja Tu esi tikai nedaudz pazīstams ar hokeju, Tu droši vien esi kaut reizi dzirdējis par Grecki jau iepriekš. Lūk, tikai daži rādītāji, lai izceltu diženā Grecka unikalitāti: 1487 spēlēs NHL viņš kopā sakrāja 2857 punktus, kas sastāvēja no 894 vārtu guvumiem un 1963 rezultatīvām piespēlēm. Otrais nopelnīto punktu sarakstā ir Jaromirs Jāgrs ar … 1921 punktiem. Greckis ir realizējis vairāk rezultatīvu piespēļu nekā jebkurš cits spēlētājs jebkad sakrājis kopējos punktus.

Turklāt viņa skaitļi patiesībā ir nedaudz izkropļoti. Toreiz NHL neļāva līgā piedalīties spēlētājiem, kas jaunāki par 20 gadiem, tāpēc 17 gadus vecais Greckis tika nosūtīts uz Pasaules hokeja asociāciju (WHA). Savā pirmajā un vienīgajā sezonā tur viņš guva vēl 110 punktus. Līdz gada beigām abas organizācijas apvienojās, un NHL mīkstināja savu nostāju, lai Greckim nebūtu jāatgriežas jaunatnes hokejā.

Krosbijs

1987. gadā, sezonā, kurā Greckis izcīnīja pēdējo no saviem četriem Stenlija kausiem, piedzima Sidnijs Krosbijs. Līdzīgi kā Valters Greckis, arī Krosbija tēvs Trojs bija ambiciozs cilvēks, kurš nekad nav spējis tikt starp profesionāļiem. Taču Sidnijs jau no mazotnes bija brīnumbērns un Veina Grecka uzmanību sev pievērsa jau 14 gadu vecumā.

“Viņš bija vasaras nometnē”, Greckis atcerējās 2005. gadu, kad Krosbijs kļuva par profesionāli. “Pārsvarā tie bija 17 vai 18 gadus veci jaunieši, kuri bija potenciālās draftu pirmās kārtas izvēles, tāpēc tur bija daudz labu talantu. Vienam jaunietim, kas visvairāk iekrita acīs, tajā laikā bija tikai 14 gadi. Godīgi sakot, tas mani tik ļoti iespaidoja, ka nākamajā dienā es uzkāpu uz ledus, lai spēlētu ar viņu. Es vienkārši gribēju būt kopā ar viņu un piedzīvot to visu no pirmavotiem.

Vai mazais Sids attaisnoja ažiotāžu? Tagad viņam ir 36 gadi, un viņa īpašumā ir tikpat (četri) Stenlija kausi kā Greckim. Tāpat viņš ir guvis vārtus divos olimpisko spēļu finālos, no diviem mēģinājumiem izcīnot Kanādai divas zelta medaļas, tādējādi apliecinot sevi kā īstenu šīs spēles meistaru. Viņš ir arī tuvākais aktīvais NHL spēlētājs Grecka punktu rekordam, taču pēc viņa (tikai) 1500+ punktiem varētu apgalvot, ka Krosbijam nepiemīt gluži tāds pats slepkavas instinkts, kāds bija Greckim.

Nekļūdies, Krosbijs ir patiesi dižens hokejists, kurš, iespējams, ierindojas pasaulē labāko spēlētāju pirmajā pieciniekā. Tomēr viņš nav Greckis, tāpat kā Lebrons Džeimss nav Maikls Džordans.

Smieklīgi, ka Pasaules hokeja asociācija, kurā savulaik spēlēja Greckis, pēc 24 gadus ilga pārtraukuma tika atjaunota un 2004. gadā rīkoja draftu, kurā Krosbijs bija viņu pirmā izvēle. Taču jaunietis noraidīja trīs gadu līgumu 7,5 miljonu dolāru vērtībā. Galu galā līga tā arī nerealizējās un spēles netika aizvadītas.

Nākamajā vasarā Krosbijs tika izvēlēts ar pirmo numuru NHL draftā; 13 dienas iepriekš netālu no Vankūveras piedzima Konors Bedārs. Šogad tieši viņš bija drafta pirmā izvēle, pārstāvot Chicago Blackhawks, un viņam tas ir tikai sākums. Līdz šim pirmajās 13 spēlēs viņa kontā ir deviņi vārti un četras rezultatīvas piespēles.

Vērts pievērst uzmanību. Kas zina, kādus brīnumus viņš paveiks savas daudzsološās karjeras laikā?