Vienīgā no futbola brīvā valsts nu sauc pēc palīdzības caur futbolu
Lai gan futbols ir populārākais sporta veids pasaulē, to nespēlē visur. Patiešām, pasaulē ir tieši viena valsts, kurā sporta karalis vēl nav guvis panākumus. Dāmas un kungi, iepazīsim Māršala salas, kas atrodas 12 000 km attālumā no Baltijas valstīm.
Lai sāktu stāstīt šīs salu valsts futbola stāstu, vispirms jārunā par pašu valsti ar 42 000 iedzīvotāju. Klusā okeāna vidū esošās Māršala salas, kas sastāv no piecām salām un 29 koraļļu atoliem, ilgu laiku atradās dažādu valstu īpašumā līdz pat to neatkarības iegūšanai no ASV 1979. gadā.
Lai gan prezidentālā republika ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts kopš 1991. gada, tā joprojām ir ļoti atkarīga no ASV. Proti, salā trūkst dabisko derīgo izrakteņu (rūpniecība), tāpēc galvenās darbības jomas tur ir zvejniecība un lauksaimniecība, kas gluži nespēj pilnībā atbalstīt ekonomiku.
Tā vietā valsts galvenais ienākumu avots ir Kvadžaleinas atola izīrēšana ASV, lai amerikāņi varētu tur uzturēt savu militāro bāzi. Tas ne tikai ārkārtīgi dāsns darījums, bet arī veids, kā amerikāņi var mazināt vainu par ūdeņraža bumbām, kas tika nomestas uz Māršala salām 1950. gados, un tur veiktajiem kodolizmēģinājumiem…
Iemesls: nauda un telpas
Tiem, kas interesējas, kāpēc uzskaitījām visu iepriekš minēto, lūk, īss skaidrojums: Māršala salām nav daudz naudas, tāpēc tur arī nespēlē futbolu. Protams, pagalma līmenī bumbu var spārdīt jebkurš, bet šeit runa ir par organizētu līgas līmeņa darbību.
Tas Māršala salās netika darīts ilgu laiku, taču iemesls nebija tikai nauda. Vēl viens būtisks šķērslis 181 km2 lielajā valstī bija vieta. Jeb drīzāk tās trūkums. Situācijā, kad svarīgs ir praktiski katrs kvadrātmetrs, futbola infrastruktūru izbūvēt nav viegli. Tas jo īpaši attiecas uz situācijām, kad lielākā daļa iedzīvotāju aizraujas ar ASV sporta veidiem (beisbolu un basketbolu).
Why is there no organised football in the Marshall Islands?
-We are one of the most remote places on earth
-US sports such as baseball & basketball are more popular
-No football infrastructure
-No international football body membership
-We have no local football role models. Yet pic.twitter.com/jW5bjkZgQj— SoccerFedMI (@SoccerFedMI) January 11, 2023
Tas viss sākās 2020. gadā
Tomēr 2020. gadā valsts spēra pirmos oficiālos soļus, lai šo situāciju mainītu. Proti, toreiz tika dibināta vietējā futbola asociācija (MISF), kuras tehniskā direktora amatā pērn no Anglijas tika atvests Loids Overss. Viņam izvirzītais mērķis ir vienkāršs: spēles attīstība valstī.
“Tas ir ilgtermiņa projekts, un tas mani fascinēja”, 34 gadus vecais Overss paskaidroja, kāpēc viņš pieņēma šo piedāvājumu. “Tā ir iespēja būt daļai no kaut kā lielāka: mēs joprojām runājam par vienīgo valsti pasaulē, kurai nav savas nacionālās komandas!”
Turklāt vietējo futbola entuziastu ambīcijas patiesi pārsteidza britu no Oksfordšīras: “Viņi nevēlas tikai spēlēt savā starpā, viņi vēlas kļūt gan par Okeānijas (OFC), gan FIFA biedru un būt daļa no lielas futbola ģimenes. Viņi vēlas piedalīties gan Pasaules kausa kvalifikācijā, gan Okeānijas čempionātā”.
Tomēr gan Overss, gan vietējie saprot, ka tas nenotiks vienā dienā. Sākotnēji viņi sagatavoja desmit gadu plānu, kur galvenais uzsvars tiks likts uz pamatlīmeni, tostarp futbola ieviešanu skolu programmās.
Draud pazušana no zemes virsmas
Tajā pašā laikā viņi mocās arī ārzemju frontē, klusi komplektējot Māršala salu vīriešu izlasi. Pērn rudenī sabiedrība tika iepazīstināta ar valstsvienības karoga krāsu iedvesmotu kreklu, kas izgatavots no otrreizēji pārstrādātas plastmasas, bet pirmā tikšanās vēsturē gaidāma šī gada vasarā.
Tas savā ziņā ir būtiski, jo internacionālisms un globālā ietekme ir īstais iemesls, kāpēc Māršala salas pievērš uzmanību futbolam. Ar futbola palīdzību viņi cer pievērst uzmanību faktam, ka valsts burtiski pazūd no zemes virsmas.
Tiek prognozēts, ka jūras līmeņa celšanās dēļ līdz 2050. gadam vairāk nekā puse no pašreizējās valsts zemes platības būs zem ūdens. “Ja klimata pārmaiņas turpināsies šādā garā, drīz mums vairs nebūs zemes, kur spēlēt futbolu!”, sacīja Šems Līvajs, viens no vietējās futbola asociācijas dibinātājiem.
Pēc viņa teiktā, ja agrāk galvaspilsētā Majuro plūdi bija sezonāli, tad tagad tie notiek praktiski katru pilnmēnesi, t.i., paisuma laikā, tādējādi iznīcinot ražu, mājas un ģimenes… “Mums ir jāvērš pasaules uzmanība uz to, ka klimata pārmaiņas mūs pamazām iznīcina. Centīsimies to darīt caur sportu”, sacīja Līvajs.
Krāšņās Mikronēzijas spēles
Lai gan Māršala salu futbola ritenis līdz šim ripojis spītīgi, sagaidāms, ka tuvākajā gadā tas beidzot uzņems apgriezienus. Pērnā gada rudenī valstī tika likti pamati telpu futbola līgai ar četriem dalībniekiem, un šogad beidzot varētu tikt pabeigti nacionālā stadiona būvniecība, kas aizkavējās COVID-19 dēļ.
Tas viss tāpēc, lai viņi jūlijā-augustā savā stadionā varētu uzņemt 10. Mikronēzijas spēles. Tiesa, šoreiz tomēr bez futbola.
Pasākuma laikā tiks kronēti Klusā okeāna labākie sportisti vieglatlētikā, 3 x 3 basketbolā, pludmales volejbolā, beisbolā, zāliena tenisā, (atklātās jūras) peldēšanā, galda tenisā, volejbolā, svarcelšanā, restlingā, zemūdens makšķerēšanā, “va’a” jeb airēšanā vīriešiem un Mikronēzijas daudzcīņā, kurā ietilpst kāpšana kokosriekstu kokā, kokosriekstu mizošana, šķēpu mešana, peldēšana un niršana.
