WRC galvenais ir kvalitāte, nevis kvantitāte
M-Sport rallija komandas apšaubāmā nākotne likusi uztraukties daudziem līdzjutējiem. Kas notiks ar WRC, ja vēl kāda komanda izstāsies no augstākās klases?
Pēdējo šāda veida lēmumu 2019. gadā pieņēma Citroën. Izstāšanās iemesls bija tas, ka pēkšņi vakanto Sebastjena Ožjē vietu nebija iespējams aizpildīt ar A kategorijas zvaigzni. Ots Tanaks tikko bija pievienojies Hyundai, kur karjeru turpināja arī Tjerī Noivils. Elfīns Evanss tobrīd vēl nebija titula pretendents, bet Kalle Rovanpera vēl nekad nebija piedalījies pasaules čempionātā ar WRC automašīnu.
M-Sport gadījumā pēdējos gados ir bijis viens scenārijs: turpināt augstākajā klasē ir viņu liela vēlme, bet to, vai nākamajā sezonā komanda tomēr piedalīsies, nereti akmenī iecirst var tikai pašā pēdējā brīdī.
Tas pats attiecas uz 2024. gadu, jo M-Sport būvētajam Ford Puma Rally1 bija vāja uzticamība, ātrums nebija iespaidīgs, un kāpēc gan lai kāds no vadošajiem pilotiem vēlētos to pārstāvēt, ja cerības uz titulu var sagraut vismazākā bedre trasē? Tāpat, ja nav augstākā līmeņa pilota, bet ir automašīna ar neizteiksmīgu sniegumu, kāpēc gan lai kāds sponsors gribētu atvērt savu maku? Tas padara nākotni sarežģītu, jo, lai gan automašīnas pastāv un vienmēr ir cilvēki, kas būtu gatavi sēsties pie stūres, galu galā tā joprojām ir nauda, kas liek šiem riteņiem griezties.
Lapijam tomēr bija taisnība
Jā, M-Sport aiziešana no augstākās klases būtu sāpīga, īpaši emocionāli. Galu galā britu kompānija WRC ir jau kopš deviņdesmitajiem gadiem un to laikā ir guvusi arī panākumus. M-Sport ir bijusi izšķiroša loma Igaunijas rallija vēsturē, jo komanda ir palīdzējusi daudziem vietējiem pilotiem, to starpā Ottam Tanakam un Marko Martinam.
Taču, ja noliekam savas jūtas malā, jāpiekrīt Hyundai pilotam Esapekam Lapi, kuram pirms šī gada Grieķijas rallija par iespējamo M-Sport aiziešanu bija sakāms sekojošais: “Praksē tam nebūtu gandrīz nekādas ietekmes.”
Tas īpaši atspoguļojas situācijā, kad šķiet, ka gan Toyota, gan Hyundai nākamajā sezonā katrā rallijā trasē izvedīs četras mašīnas. M-Sport šobrīd ir tikai viens pasaules klases braucējs, un, lai gan šķiet, ka Tanaks neiederas Toyota, Hyundai noteikti un ar prieku uzņemtu 2019. gada pasaules čempionu. Tāpat ir pilnīgi droši minēt, ka arī pārējie šīs komandas piloti viņu uzņems ar prieku.
Ieskats pagātnē
Tikai divas augstākās klases komandas daudziem rallija līdzjutējiem liktu nobirdināt asaras. “Mūsu nozare mirst!” “Kam vairs rūp šis WRC?!” “Bezjēdzīgi. Trasē redzamas tikai dažas rīsu raķetes!” Šāda rakstura komentārus, iespējams, varēsim bieži uziet sociālajos medijos.
Tomēr sacensības ar divām komandām ne obligāti nozīmē nāves skūpstu WRC, it īpaši, ja runa ir par tādiem milžiem kā Toyota un Hyundai, kas rallija sportā iegulda desmitiem miljonu eiro gadā un cenšas virzīties uz priekšu šajā jomā. Var teikt, ka Āzijas grandu duelis var šķist garlaicīgs, taču, ja tas nozīmē, ka Tanaks, Noivils, Evanss un Rovanpera turpina pilnu sezonu, tad skaidrs, ka cīņa par titulu nekādā gadījumā nebūs garlaicīga.
Tagad pievērsīsimies faktiem: kad, piemēram, M-Sport, Hyundai un Volkswagen 2016. gadā sacentās kā rūpnīcas komandas, vai WRC bija aizraujošāks nekā tagad? Ožjē ieguva titulu ar 108 punktu pārsvaru pār Noivilu, un Volkswagen nespēja uzvarēt tikai trīs no 13 posmiem.
Vai, piemēram, 2011. gads. Tajā laikā bija divas rūpnīcas komandas: Ford un Citroën. Pārējo komandu pārstāvji Sebastjēns Lēbs jau atkal kļuva par pasaules čempionu, bet soms Miko Hirvonens, kurš brauca ar Ford, francūzim zaudēja tikai par astoņus punktiem. Citroën otrais pilots Ožjē no sava tautieša atpalika par 26 punktiem, bet Jari-Mati Latvala, kurš finišēja ceturtais, no Ford bija 50 punktu attālumā. Azarts bija pietiekami liels, lai arī trūka rūpnīcas komandu!
Un tāpēc, runājot par komandām, WRC galvenais ir kvalitāte, nevis kvantitāte.
