Zelta drudzis Parīzē: Leona Maršāna olimpiskā slava

Kad Parīzes olimpiskajās spēlēs pirmie desmitcīņnieki sāka rindoties 400 metru skrējienam, stadiona diktors lūdza skatītājiem klusumu. Tā vietā pūlis Stade de France stadionā kļuva skaļāks. Publika nespēja nomierināties, jo tikai piecu kilometru attālumā pārcilvēcisku sniegumu demonstrēja Leons Maršāns. Jau atkal!

22 gadus vecais francūzis ir viena no Parīzes olimpisko spēļu spožākajām zvaigznēm. Viņš kļuva tikai par ceturto peldētāju, kurš vienās spēlēs izcīnījis vismaz četras zelta medaļas. Savu skatītāju priekšā viņš triumfēja 200 metru kompleksajā peldējumā, tauriņstilā un individuālajā peldējumā, izcīnot pirmo uzvaru 400 metru kompleksajā peldējumā.

Lai gan Maršāna vecāki Ksavjē un Selīna ir bijušie olimpiskie peldētāji, viņu dēla ceļš uz sporta virsotni nebija vienkāršs. Viņa vecāki mēģināja apslāpēt viņa aizraušanos ar peldēšanu, un Leons sākotnēji nodarbojās ar džudo.

Bet tas nebija gluži tas pats. Maršāns peldēšanas treniņus sāka septiņu gadu vecumā, bet paņēma pārtraukumu uz gadu vai diviem. Kalsnajam zēnam baseins šķita tik auksts, ka viņš nevarēja to izbaudīt.

Kad viņš atgriezās, Maršāns neizdarīja spiedienu uz sevi, lai kļūtu par labāko sportistu; viņš vienkārši nodarbojās ar sportu, kas viņam sagādāja prieku. Viņa peldēšanas kluba prezidents Vincents Gardo atgādināja, ka mūsdienu varonis junioru vecumā nekad nav bijis Francijas sporta virsotnē. Jā, viņš bija ļoti labs, bet ne labākais.

Ātra atbilde no Felpsa trenera

Maršāns ir cēlies no Tulūzas, regbija un futbola pilsētas, un 2019. gadā sāka sasniegt ievērojamus rezultātus. Tajā gadā viņš izcīnīja savu pirmo Francijas čempiona titulu un ieguva divas bronzas medaļas Eiropas junioru čempionātā, kā arī vienu pasaules junioru čempionātā.

Lielā uzmanība pēc medaļām un globālā COVID-19 pandēmija radīja izaicinājumus. Viņš vērsās pēc palīdzības pie sporta psihologa, kurš palīdzēja viņam iztīrīt prātu un koncentrēties uz vienu lietu: būt pēc iespējas labākam baseinā. Nekam citam nebija nozīmes.

Pirms pieciem gadiem, kad viņš guva savu pirmo lielo uzvaru un medaļas, viņam iešāvās prātā doma. Ideja, ko reiz bija realizējuši gan viņa māte, gan tēvs.

Maršāns vēlējās mācīties koledžā Amerikas Savienotajās Valstīs. Izglītība viņam vienmēr ir bijusi svarīga, un pat Tulūzā viņš paralēli sporta karjerai pievērsās datorzinātņu studijām. Galu galā pāri okeānam viņš ieguva stipendiju, kas sedz visus izdevumus. Vai arī, kā viņš pats teica: “Es varu tur būt četrus gadus bez maksas”.

Maršāns piebilda, ka vēlas iepazīt citu pasauli, satikt jaunus cilvēkus, uzlabot angļu valodas zināšanas un kļūt par atvērtāku cilvēku.

Universitātes izvēle prasīja apdomāšanos, jo viņš bija ļoti pieprasīts starp koledžām. Maršāna pirmā izvēle bija Kalifornijas Universitāte, taču viņi nepiedāvāja talantīgajam sportistam pilnu stipendiju, kas viņam bija būtiska.

Tu nu viņam nācās meklēt citur.

Maršāns apsēdās pie datora un sāka rakstīt e-pastus. Cita starpā viņš sazinājās ar Arizonas štata universitāti. Francūzis domāja, ka uz viņa e-pastu atbildēs palīgs, taču 15 minūtes vēlāk viņš saņēma atbildi no paša Boba Boumena.

Tiem, kas nav pazīstami ar amerikāņu peldēšanas treneri, Tu varētu būt dzirdējis par viņa slavenāko skolēnu: Maiklu Felpsu, 27-kārtējo pasaules čempionu un 23-kārtējo olimpisko čempionu, kuru viegli var saukt par visu laiku izcilāko peldētāju.

Boumens vēl nebija dzirdējis par Maršānu. Viņš aplūkoja jaunā vīrieša rezultātus un atbildēja 15 minūtes pēc sākotnējā e-pasta nosūtīšanas, paužot lielu interesi par eiropieti. Viņiem bija vairākas sarunas, un peldētāji, kuri jau studēja Arizonas štatā, sazinājās ar Maršānu, kuram patika redzētā atmosfēra, lai palīdzētu viņu pārliecināt.

Maršāns runāja ar olimpiskajiem čempioniem Janniku Agnelu un Klementu Lefertu, lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu. Pirmais arī bija mācījies Boumena vadībā, bet otrs bija studējis tieši Amerikas universitātē. Agnelam bija tikai labas lietas, ko teikt par Boumenu.

Tādējādi Maršāns pārcēlās uz Arizonas štatu. Viņa koledžas karjera bija ļoti veiksmīga, uzstādot vairākus NCAA rekordus un nopelnot vairākus apbalvojumus. Pats galvenais, viņš ir kļuvis par šī brīža daudzpusīgāko peldētāju.

Nepatīk salīdzināšana ar Felpsu

Maršāns, kurš sāka apmeklēt Arizonas štatu 2021. gada augustā, pirms lidošanas uz ASV sacīja, ka viņa lielākais īstermiņa mērķis bija Parīzes olimpiskās spēles. Kā minēts stāsta sākumā, spēles viņam bija ārkārtīgi veiksmīgas. Papildus četrām zelta medaļām viņš izcīnīja arī bronzu 4 x 100 metru kompleksajā stafetē.

Viņš kļuva par pirmo vīriešu peldētāju no Francijas, kurš izcīnījis olimpisko medaļu kopš 2012. gada Londonas spēlēm. Tikai viens vīri ir izcīnījis vairāk individuālo zeltu vienās olimpiskajās spēlēs: protams, Felpss, kurš 2008. gadā Pekinā izcīnīja piecus zeltus.

Tāpēc nav brīnums, ka francūzi salīdzina ar leģendāro amerikāni. Jā, viņu karjerās ir daudz līdzību, taču Maršānam šie salīdzinājumi joprojām nepatīk.

Bet, kad Tu esi tik labs, šādas analoģijas ir neizbēgamas. Un tas nebūtu šoks, ja Maršāns pēc četriem gadiem atkal spīdētu Losandželosas olimpiskajās spēlēs un izcīnītu pats savus piecus individuālos zeltus.

Gluži tāpat kā Felpss to izdarīja Pekinā.