Kad vārtsargi gūst vārtus: Vārtsargs, kurš deva priekšroku vārtu gūšanai, nevis to sargāšanai
Vārtu gūšana futbolā ir īstena māksla, ko, protams, vislabāk spēj realizēt uzbrucēji. Tomēr arī dažiem pussargiem un aizsargiem tas padodas nenoliedzami labi. Atcerēsimies, ka ar šādu aizsargu sarakstu jau esam Tevi iepazīstinājuši agrāk tepat Olybet.TV.
Tomēr dažkārt var gadīties, ka uz tablo parādās arī vārtsarga vārds, un tas nav saistīts ar vārtu guvumu savos vārtos. Tieši tāpēc mēs nolēmām iepazīstināt Tevi ar neparasti rezultatīviem vārtsargiem kā daļu no citas desmit rakstu sērijas.
4. vieta – Džonijs Vegass (45 vārti)
Viena lieta, kas mums nekavējoties jāpaskaidro attiecībā uz mūsu šī stāsta varoni, ir tā, ka viņa īstais vārds patiešām ir Džonijs Vegass. Vai konkrētāk, Džonijs Martins Vegass Fernandess. Kāpēc mēs to pieminam? Jo lielākā daļa pasaules zina, ka Džonijs Vegass ir britu komiķis (īstajā vārdā Maikls Džozefs Peningtons).
Džonijs Martins Vegass Fernandess nav komiķis, tas ir skaidrs. Viņš ir vārtsargs no Huankajo, Peru sestās lielākās pilsētas ar 456 000 iedzīvotāju, kurš kļuva slavens ar sitienu atvairījumiem, soda sitieniem un brīvsitieniem savas 20 gadus ilgās karjeras laikā.
Savu futbola ceļu viņš sācis Cantolao rindās, kas gan nav liels Peru klubs, bet kura akadēmija tiek ļoti, ļoti augstu novērtēta. Retrospektīvi, Vegass novērtē striktumu, jo tieši tā viņš ielika stabilus pamatus savai profesionālajai karjerai.
“Spēlēšana lielos stadionos man nekad nav bijusi problēma, jo šāda pieredze man bijusi jau no mazotnes”, viņš mīļi atcerējās astoņus savus jaunības gadus, kas pavadīti Cantalao rindās.
Ātrs kāpums līdz zvaigznes statusam
17 gadu vecumā Vegass pārcēlās uz Sport Boys, ar ko viņš parakstīja profesionālu līgumu. Taču uz debiju viņam bija jāgaida diezgan ilgi. Tā beidzot notika, kad viņam bija jau 21 gads. Tomēr pēc cimdu uzvilkšanas Vegass tos vairs nenovilka.
Laikā no 1997. līdz 2003. gadam viņš aizstāvēja Sport Boys vārtus kopumā 189 mačos un, lai gan viņi tur neizcīnīja nevienu trofeju, 2000. gadā viņš palīdzēja klubam tikt pie sudraba Peru čempionātā (Apertura), kā arī Copa Libertadores (Dienvidamerikas Čempionu līga) nākamajā gadā.
Personīgā līmenī Sport Boys pavadītie gadi Vegasam bija veiksmīgi. Septiņu sezonu laikā viņš guva 20 vārtus un 2001. gadā tika izvēlēts par Peru Premjerlīgas labāko vārtsargu.
Pēc paša spēlētāja teiktā, šajā periodā bija vērojams viņa karjeras labākais sniegums, lai gan tas bija pēc zaudētās spēles pret Paragvajas klubu Cerro Porteño. Tomēr Vegas šajā mačā izpildīja tik daudz brīnišķīgu bumbas atvairījumu, ka pretinieku komanda pēc mača ieradās ar viņu aprunāties un pajautāt par viņa vecumu un pašreizējo līgumu.
Tituls un gadi kā nomadam
Lai gan šī pāreja neizdevās, 2004. gadā Vegas tomēr nolēma, ka ir pienācis laiks turpināt karjeru citur. Pēc tam viņš nākamo pusotru sezonu pārstāvēja Haral Union, San Martin un Melgar, bet 2005. gadā pievienojās Sporting Cristal. Viņu rindās Vegasam izdevās izcīnīt pirmo un vienīgo Peru čempionu titulu savā karjerā.
Viņš palika Cristal klubā trīs sezonas, līdz atkal sāka klaiņot. Laikā no 2008. līdz 2017. gadam Vegas valkāja desmit dažādu klubu kreklus. Savu futbola piedzīvojumu viņš pabeidza La Bocana rindās.
Pēc karjeras beigām Vegass nenovērsās no sava iemīļotā futbola, bet kļuva par vārtsargu treneri. Sākotnēji viņš strādāja virslīgas klubos, taču šobrīd pelna iztiku Peru Futbola asociācijā.
Vegasam noteikti ir zināšanas, ko nodot tālāk, jo ne katrs vien 177 centimetrus garš spēlētājs var pelnīt iztiku kā vārtsargs 20 gadus. Nemaz nerunājot par kļūšanu par valsts čempionu, labākā vārtsarga trofejas izcīnīšanu vai valstsvienības pārstāvēšanu trīs reizes.
Čilavegass un “tā sajūta”
“Šobrīd Peru futbolā nav tik īsu vārtsargu. Laikam tas liecina, ka tehniski biju labā līmenī ar savu spēli vārtos. Un pluss bija tas, ka es arī guvu vārtus”, sacīja kapteinis, kuru līdzjutēji sauca par “Čilavegasu”. Kāpēc tā? Smeļoties iedvesmu no Hosē Luisa Čilaverta, protams!
Bet, kad runa ir par vārtu gūšanu, sajūta ir vienkārši kaut kas ārkārtējs, uzskata Vegas. “Kad vārtsargs gūst vārtus, viņš kļūst slavens – visi ļoti ātri saprot, ka tas ir kaut kas tāds, ko tu darīsi arī turpmāk. Tomēr Tava kluba līdzjutējiem šie vārti nav svarīgi, jo viņi Tevi mīl par atvairītiem sitieniem.
Neskatoties uz to, man jāatzīst, ka man jebkurā laikā daudz labāk patīk gūt vārtus, nevis atvairīt bumbas. Tā ir vienkārši labākā sajūta futbolā. Bet tajā pašā laikā būt vārtsargam, skriet uz laukuma otru pusi un sist soda sitienu, lai gan Tev tam nevajadzētu padoties pārāk labi – tas piešķir vēl vienu dimensiju”, viņš skaidroja.
Domāšanas modeļu maiņa
Viena lieta, ko Vegass vēlas mainīt kā treneris, ir atbrīvoties no vecajiem domāšanas modeļiem. “Vēsturiski ir bijis tā, ka par vārtsargiem tiek norīkoti tie, kas bērnībā nav pārāk labi ar bumbu treniņos – tas ir jāmaina”, viņš min piemēru.
Tomēr viņš bija izņēmums, jo viņš nolēma pats būt vārtsargs. Bet tas nenozīmēja, ka viņš vienmēr par to priecājās. “Man patika spēlēt ar bumbu: es daudz gāju ārpus vārtiem, uzvedos tā, it kā būtu libero”, viņš atcerējās, taču atzina, ka tas vairāk domāts kā joks.
“Vispār es to darīju, kad komanda jau bija drošā vadībā ar četru vai piecu vārtu pārsvaru, jo tad risks bija mazāks. Taču, kļūstot vecākam, manī sāka pieaugt šī vēlme gūt vārtus, un es kļuvu drosmīgāks”, stāsta vārtsargs, kuram galu galā “pietika drosmes” karjeras laikā gūt 45 vārtus.
Lai gan šis skaitlis vien ir ļoti iespaidīgs varoņdarbs, ideālā pasaulē Vegass ar prieku būtu guvis vēl vairāk vārtu. “Karjeras pirmajā pusē es guvu daudz vairāk vārtu nekā otrajā. Taču tam ir ļoti vienkāršs iemesls: vēlāk man vienkārši bija komandas biedri, kuri bija labi arī standartsituācijās. Bet, ja tas būtu bijis atkarīgs no manis, es būtu izpildījis standartsituācijas katrā komandā, neatkarīgi no tā, ar ko dalīju ģērbtuvi!”
Šajā ziņā Vegasam “neveicās labi”, jo viņam blakus nāca labāki standartsituāciju profesionāļi. Taču vienlaikus viņam arī veicās – viņam ne reizi nebija jāspēlē zem trenera, kurš nosodītu viņa vēlmi izpildīt brīvsitienus un sodus. “Man ar to patiešām paveicās, jo, patiesību sakot, daudzi no viņiem pat mudināja mani to darīt”, nobeigumā sacīja Vegass.
Pateicoties tam, viņš mūsu rangā ieņem ceturto vietu, lai gan daudzas publikācijas viņam piešķir arī trešā rezultatīvākā vārtsarga titulu vēsturē. Bet tas jau būs mūsu nākamā raksta stāsts…
Kad vārtsargi gūst vārtus rakstu sērija:
- 10. vieta: Vārtsargs, kurš sāka kā uzbrucējs, bet kļuva par seškārtēju valsts čempionu
- 9. vieta: Jaunākais soda sitienu maestro Eiropas augstākajās līgās
- 8. vieta: Pravietis, kurš kļuva slavens svešā zemē
- 7. vieta: Soda sitienu speciālists, kurš trenējās slepeni, neskatoties uz aizliegumiem
- 6. vieta: Vēsturē visrezultatīvākais eiropietis nāk no Bulgārijas
- 5. vieta: Vārti, kurus aizēnoja šovs, narkotikas un skorpiona sitiens
P.S. Ja Tevi interesē arī mūsu “Kad aizsargi gūst vārtus” rakstu sērija, vari ar to iepazīties šeit:
- 10. vieta: 200 tūkstošu ieguldījums, kas pārsteidza ikvienu
- 9. vieta: Brazīlijas bombardieris Robertu Karlušs
- 8. vieta: Vācijas bombardieris vārdā Pauls
- 7. vieta: Visu laiku labākais aizsargs, kurš nekad nav pārstāvējis Angliju
- 6. vieta: Anglijā dzimušais 11 metru maestro, kurš pārstāvēja Skotiju
- 5. vieta: Spēlētājs, kuru lielākā daļa ienīst, bet mājas pūlis mīl
- 4. vieta: Francijas balsts, kurš karjeru sāka tāpat kā leģendārais igaunis Vasiļjevs!
- 3. vieta: Īstena Real un Spānijas izlases leģenda
- 2. vieta: Argentīnas varonis, kurš nebija draugos ar Maradonu
- 1. vieta: Barcelona un Nīderlandes leģenda, kas pārspēj pat uzbrucējus
